Mūsdienīgi un inovatīvi finanšu pakalpojumi

 

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš LETA žurnālistei Airisai Ādamsonei

 

Finanšu ministrijā patlaban top jaunais finanšu sektora attīstības plāns, un šajā kontekstā notiek arī diskusijas par alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju lomu un vietu. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš pozitīvi vērtē, ka plāna izstrādes laikā līdz ar bankām, kapitāla tirgu un apdrošināšanu atsevišķi izdalīts alternatīvo finanšu pakalpojumu sektors. Viņš cer, ka plānā tiks iekļauti uzdevumi, lai veicinātu atbalstošu vidi finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai, jo pašlaik diemžēl vairāk uzmanības tiek pievērsts riskiem.

 

Viens no virzieniem, par ko tiek diskutēts, ir "smilšukaste", kur varētu veidoties inovatīvi uzņēmumi un kur jau sākumstadijā, diskutējot ar uzraugu, tiktu testēts produkts. Asociācija arī rosina veidot ekspertu komisiju, kurā būtu iekļauti uzraugi, nozares un ierēdniecības pārstāvji, kuru uzdevums būtu strādāt pie ārpus banku finanšu pakalpojumu sektora attīstības.

Starp priekšrocībām "fintech" uzņēmumu attīstībai Latvijā Āboltiņš min daudz labus un pieredzējušus finanšu speciālistu un informācijas tehnoloģiju speciālistus.

 

 

Kāda būs alternatīvo finanšu pakalpojumu loma Latvijā pēc trim, pieciem gadiem? Kā attīstīsies šie pakalpojumi?

 

Lielā mērā tas būs atkarīgs no valsts īstenotās politikas. Ceru, ka valsts politika būs atbalstoša "fintech" nozarei un pēc trim, pieciem gadiem ar lepnumu varēsim redzēt, ka Latvijā izveidojušies spēcīgi "fintech" uzņēmumi, kuri savus pakalpojumus eksportē un ir zināmi Eiropā.

 

Globāli raugoties, tendences ir viennozīmīgas. Ārpusbanku finanšu pakalpojumi ieņem arvien lielāku lomu finanšu sektorā. Pēc trim, pieciem gadiem to īpatsvars būs vēl lielāks. Jau pašlaik jebkurš bankas pakalpojums saņemams kādā "fintech" uzņēmumā, kura darbība koncentrēta uz konkrēto produktu, kas ir kvalitatīvāks, lētāks un patērētājiem izdevīgāks. Informācijas tehnoloģiju laikmetā cilvēki arvien vairāk pieprasa un izmanto uz tehnoloģijām bāzētus pakalpojumus.

 

Ko domājat ar atbalstošu valsts politiku? Tas attiecas uz jomu, kas pašlaik vispār vēl netiek Latvijā regulēta – savstarpējo aizdevumu platformām?

 

Valsts ierēdniecības vai politikas līmenī būtu nepieciešams atbalsts, ka vēlamies šādus uzņēmumus Latvijā. "Mintos" ir celmlauzis savstarpējo aizdevumu platformām. Uzņēmums saskaras ar to, ka valsts nevis domā, kā var palīdzēt attīstīt konkrēto biznesu, bet vairāk iesaistās kā uzraugs – gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija primāri skatās tikai no risku viedokļa. Pašlaik valsts politika ir drīzāk bremzējoša. Bet vispirms būtu jādomā, vai gribam šādu biznesu attīstīt un radīt atbilstošu vidi, bet tikai pēc tam domāt par risku novēršanas mehānismiem un diskutēt, vai riski, ko saskata uzraugs, ir būtiski.

 

Domājat, ka valstij vajadzētu vairāk vizionāru skatu?

 

Pašlaik Finanšu ministrijā tiek izstrādāts finanšu sektora attīstības plāns, un darba grupā norit diskusijas par nepieciešamajiem pasākumiem.

 

Strādājot pie finanšu sektora attīstības plāna, Finanšu ministrijā darbs norit četros blokos – banku sektors, kapitāla tirgus, apdrošināšana un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji. Ļoti jauki, ka atsevišķi ir izdalīts alternatīvo finanšu pakalpojumu sektors, kas gan ir ļoti daudzšķautņains. Pašlaik diskutējam par priekšlikumiem. Ceru, ka redzēsim labus uzdevumus turpmākajiem diviem gadiem, kuri veicinās atbalstošu vidi finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai.

 

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina veidot ekspertu komisiju, kurā būtu iekļauti gan uzraugi, gan arī nozares pārstāvji, kā arī ierēdniecības pārstāvji, kuru galvenais uzdevums būtu strādāt pie ārpus banku finanšu pakalpojumu sektora attīstības.

 

Diemžēl Ekonomikas ministrija pašlaik vairāk skatās no patērētāju viedokļa, ne tik daudz domā par to, kā radīt atbalstošu vidi finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai. Tas trūkst arī "Mintos" gadījumā – lai gan pašlaik notiek darbs pie regulējuma izstrādes, likumdevējs vairāk uzmanību pievērš riskiem – vai nav riski patērētājam un investoram, bet nav otras puses – atbalsts biznesa attīstībai. Šajā virzienā būtu jādara vairāk.

 

Viens no virzieniem, par ko diskutējam finanšu sektora attīstības plāna kontekstā, ir tā saucamā smilšukaste, kur varētu veidoties inovatīvi uzņēmumi un kur jau sākumstadijā, diskutējot ar uzraugu, tiktu testēts konkrētais produkts.

 

"Fintech" uzņēmumiem Latvija varētu būt tāda kā sakņu vieta, bet attīstība notiktu ārvalstu tirgos?

 

Viena priekšrocība "fintech" uzņēmumu attīstībai ir tas, ka Latvijā banku sektors vienmēr bijis liels un nozīmīgs un ir ļoti daudz labu un pieredzējušu finanšu speciālistu. Latvijā arī ir spēcīgi informācijas tehnoloģiju speciālisti. Tas ļauj "fintech" uzņēmumiem, kas balstīti uz informācijas tehnoloģijām, sekmīgi attīstīties un daudz vieglāk iziet ārvalstu tirgos. Ja uzbūvē kādu unikālu, ļoti labu tehnoloģisku risinājumu, tad ļoti ātri var iekarot ārvalstu tirgus, pat visu pasauli. Tā ir priekšrocība, ko vajadzētu izmantot.

 

Ar ko Latvija ir spēcīgāka nekā Igaunija, kuru arī var uzskatīt par labu vietu startapu izaugsmei?

 

Runājot no normatīvu, politikas un atbalsta viedokļa, Latvijai nav priekšrocību. Pašlaik valsts līmenī nav definēts, ka šī varētu būt nozare, uz ko ir jāstrādā, lai gan mums ir visi priekšnoteikumu, lai iezīmētu savu vietu starptautiskajā finanšu tirgū. Igaunija valstiskā līmenī ļoti labi prot izmantot tur radušos uzņēmumu "Skype" un "Transferwise" vārdu. Tādējādi investoriem rodas asociācijas, ka Igaunijā ir ļoti spēcīga informācijas tehnoloģiju un "fintech" attīstība, un attiecīgi droši vien investors labprātāk investē kādā Igaunijas uzņēmumā. Latvijas valsts varētu izmantot "Mintos" vārdu – šī platforma Eiropā ir topa astotniekā no piesaistīto investīciju apjoma kredītiem. Tādā veidā varētu Latvijai radīt asociēto saiti ar šo "fintech" uzņēmumu un nozari. Latvijā arī jārada vide, lai veidotos jauni uzņēmumi un tiktu piesaistītas investīcijas.

 

Nebanku aizdevēju nozarē distances aizdevēji "4finance" un "Creamfinance" ir Latvijā radušies uzņēmumi, kuriem pašlaik ir pārstāvniecības arī citās pasaules valstīs, piemēram, "4finance" – 15 pasaules valstīs. Labā ziņa ir tā, ka produkta un sistēmas izveide notikusi Latvijā un ka šie uzņēmumi diezgan viegli var iekarot arī citus tirgus, Latvijā uzturot darba vietas, kurās nodarbinātie strādā uz visu pasauli. Tas savā būtībā ir eksportspējīgs pakalpojums.

 

Kā vidējā termiņā Latvijas iekšējā tirgū attīstīsies distances kredītu bizness? Tirgus varētu tikt pārdalīts, vai arī joprojām būs gan lieli, gan mazi spēlētāji?

 

Visticamāk, kāds mazais spēlētājs varētu no tirgus aiziet, jo no 1.janvāra stājās spēkā ierobežojumi, kas noteica konkrētu pakalpojumu cenas ietvaru. Visticamāk, pēc kāda laika šajā segmentā vairs nebūs tik liels skaits spēlētāju.

 

Kā šie gada sākumā spēkā stājušies grozījumi ietekmējuši nozari? Iepriekš tika prognozēts, ka samazināsies iespēja saņemt mazus aizdevumus uz pavisam īsu termiņu. Pašlaik daudzi uzņēmumi jau nosaka minimālo aizņemšanās summu 50 eiro un minimālo aizņemšanās termiņu – nedēļa.

 

Tas noticis likuma grozījumu ietekmē. Uzņēmumiem vairs nav izdevīgi piedāvāt aizdot, piemēram, desmit eiro uz trim dienām. Tirgū redzam, ka bieži tiek noteikta minimālā aizņemšanās summa 50 eiro un minimālais termiņš septiņas dienas.

 

Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā uzņēmumi skatās savu tirgus nišu jaunajos apstākļos. Diezgan daudz uzņēmumu, kas sniedz aizdevumus, izmantojot distances saziņas līdzekļus, piedāvā aizdevumus ar atmaksas grafiku. Iepriekš šāds piedāvājums nebija tik izteikts, tika izsniegti aizdevumi līdz 30 dienām, bet tagad risinājumu ar atmaksas grafiku piedāvā jau gandrīz visi un aug šādu aizdevumu apjoms. Protams, katram uzņēmumam jāskatās, cik tas var piesaistīt resursus ilgtermiņa kredīta izsniegšanai.

 

Ko rāda šī gada dati? Distances kredītu portfelis aug? Piemēram, banku sektorā patēriņa kredītu apjoms aug.

 

Pašlaik apkopoti dati par četriem mēnešiem, informāciju par pirmo pusgadu publicēsim septembrī.

 

Šī gada pirmā pusgada beigās varētu būt vērojams nebanku kredītdevēju kredītportfeļa pieaugums viena apstākļa dēļ – tāpēc, ka distances aizdevēji izsniedz vairāk aizdevumus ar atmaksu pa daļām, tas nozīmē, ka tie jau ir vidēja termiņa kredīti. Iepriekš aizdevumi bija pamatā līdz 30 dienām, un tad portfelis bija neliels salīdzinājumā ar to, kādā apmērā aizdevumi kopumā tika izsniegti.

 

Kādas būs no jauna izsniegtās summas?

 

No jauna izsniegtajās summās varētu būt neliels pieaugums. Tas iet kopsolī ar ekonomikas procesiem. Ekonomika attīstās, pelnītspēja uzlabojas, un cilvēki vairāk atļaujas iegādāties patēriņa preces.

 

Šogad četros mēnešos arī turpināja uzlaboties kredītportfeļa kvalitāte. Arī 2015.gadā kredītportfeļa kvalitāte uzlabojās. Ar lielu pārliecību saku, ka pirmā pusgada dati parādīs to pašu.

 

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs publicējis statistiku par parādu piedziņai nodotajām lietām. Ja raugās pēc kopējā parādu piedziņai nodotu lietu skaita, tad lielākais īpatsvars – 42% – ir nebanku kreditētāju nodotās lietas. Summas ziņā nebanku kreditētāju nodoto parādu apjoms – 180,95 miljoni eiro – ir otrs lielākais aiz kredītiestāžu nodoto parādu summas apjoma. Summa ir pietiekami liela.

 

Dati ietver visu nebanku kredītdevēju tirgu – gan patēriņa aizdevumus, kas izsniegti, izmantojot distances saziņas līdzekļus, gan tos aizdevumus, kas piešķirti klātienē un ietver hipotekāros kredītus, līzingu, lombardu. Būtiski ir saprast, ka šis rādītājs nav tikai par distances aizdevējiem.

 

Rādītājs, kas parāda tendences tirgū, ir kredītportfeļa kvalitāte. Jāņem vērā, ka sliktos kredītus ārpustiesas parādu uzņēmumiem var nodot uz pilnvarojuma līguma pamata, un tas nozīmē, ka piedziņai nodotais kredīts joprojām atrodas arī uzņēmuma bilancē kā kavētais kredīts. Tātad šāds kredīts parādās abos statistikas apkopojumos.

 

Nebanku aizdevēji paši neuztur cilvēkus, kas nodarbojas ar parādu piedziņu, un ar parādu piedziņas jautājumiem saistītās darbības nodod uzņēmumiem, kas ar to nodarbojas.

 

Cik bieži tiek atteikti aizdevumi?

 

Četros mēnešos klientiem, kuri pirmoreiz piesakās saņemt aizdevumu un iepriekš konkrētā uzņēmuma pakalpojumus nav izmantojuši, atteikumu īpatsvars bija 61%. Tas ir diezgan ievērojams. 2015.gada pirmajā pusgadā šādu atteikumu bija 52%, otrajā pusgadā – nepilni 60%, bet šogad četros mēnešos – 61%.

 

No tiem klientiem, kas aizdevumu kādreiz jau izmantojuši, atteikumu saņem 25%. Rādītāji liecina, ka uzņēmēji ļoti vērtē aizņemties gribētāju maksātspēju.

 

Asociācijā ietilpstošie uzņēmumi redz, vai klients ir aizņēmies arī pie cita uzņēmuma?

 

Uzņēmumi noslēguši līgumu ar "Crefo biroju", kam informāciju sniedz kredītdevējs un kur iespējams redzēt, vai dienā kāds jau interesējies par konkrēto klientu. Tur parādās arī informācija par kavētajām saistībām.

 

Tiek izmantotas arī citas datubāzes. Uzņēmumiem ir dažādi klientu maksātspējas vērtēšanas kritēriji, tiek izmantotas vairākas datubāzes, lai pārliecinātos par cilvēka kredītvēsturi, iespējamiem kavētiem maksājumiem.

 

Asociācija paudusi gatavību uzņemties vidutāja lomu reizēs, kad cilvēki vairs netiek galā ar aizņēmumiem? Cik bieži šis pakalpojums tiek izmantots?

 

Cilvēki joprojām izmanto šo pakalpojumu. Pašlaik salīdzinājumā ar 2014.gadu par 20% samazinājies noslēgto vienošanos skaits. Tas parāda, ka cilvēku maksātspējas vērtēšana ir stingrāka un mazāk cilvēku sāk kavēt aizņēmuma atmaksa. Ja cilvēkam ir problēmas ar aizdevumu atmaksu, viņš var vērsties asociācijā, un slēdzam vienošanos.

 

Cik bieži šīs vienošanās tiek sekmīgi īstenotas?

 

Savas saistības nokārto 88%.

 

Kāpēc cilvēki nespēj atmaksās aizdevumus?

 

Iemesli ir dažādi, piemēram, darba zaudēšana.

 

Pēdējā laikā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sodījis vairākus nebanku kreditētājus, uzskatot, ka to reklāma veicina bezatbildīgu aizņemšanos. Kāpēc tā?

 

Uzrauga izpratne divu gadu laikā ir mainījusies. Uzraugs skatās arvien stingrāk.

Uzņēmumiem nav mērķa veicināt bezatbildīgu aizņemšanos. Asociācijā esam vienojušies, ka nozare nevēlas šādus pārmetumus. Taču regulējums ir vispārīgs, un atsevišķos gadījumos paliek jautājums, vai drīkst kādu reklāmas risinājumu izmantot.