19,2% procenti aptaujāto iedzīvotāju stāsta, ka patēriņa kredīta vajadzībām izmanto kredītkarti, 18,4% respondentu apgalvo, ka izmanto banku piedāvātos patēriņa kredītus, savukārt kredītus pie nebanku aizdevējiem – gan klātienē, gan internetā – ir izmantojuši 16% aptaujāto. 54,9% procenti aptaujāto atbildējuši, ka pēdējo trīs gadu laikā nav aizņēmušies naudas līdzekļus patēriņa vajadzībām.
Pie nebanku kredītu devējiem 20% ir aizņēmušies līdz 100 eiro, 19% – summu no 100 līdz 200 eiro, bet 32% – līdz 500 eiro. Tātad 70% nebanku aizdevēju klientu ir nepieciešama summa līdz 500 eiro. Banku pakalpojumu izmantotāju vidū situācija ir pilnīgi citāda -vairāk nekā 50% banku klientu ir aizņēmušies patēriņa vajadzībām summu, kas pārsniedz 2000 eiro. Būtībā var teikt, ka nebanku aizdevēju pakalpojumus izmanto, lai saņemtu nelielus kredītus, savukārt banku kredītus izvēlas, ja nepieciešamas lielas summas. Runājot par termiņiem – klienti, kas aizņēmušies no nebanku aizdevējiem, visbiežāk aizņēmušies uz trijiem mēnešiem. Savukārt banku klienti 67% gadījumu ir aizņēmušies uz termiņu, kas ilgāks par gadu.
G. Āboltiņš: “Šajā kontekstā gribētu uzsvērt – ja tiks pieņemts Saeimā apspriestais maksimālais gada procentu likmes ierobežojums 0,07% dienā jeb 25% gadā, tas, manuprāt, tirgū radīs vairākus negatīvus efektus. Pirmkārt, tirgū paliks tikai daži lielākie uzņēmumi un kopējais pakalpojumu piedāvājums kļūs šaurāks un nepieejamāks, tādējādi cietīs patērētājs. Taču būtiskākā izmaiņa būs tā, ka no tirgus pazudīs mazu summu aizdevumi uz īsiem termiņiem – proti, ar šādiem noteikumiem reāli varēs izsniegt tikai lielas summas uz ilgiem termiņiem – vairākus tūkstošus uz 24 mēnešiem un ilgāk, nevis 200 eiro uz vienu mēnesi. Šaubos, ka patērētāji būs priecīgi par šādu situāciju, jo gan mūsu darba pieredze, gan arī sabiedrības aptaujas skaidri rāda, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc nelielu summu aizdevumiem uz īsiem, dažu mēnešu, termiņiem.”