Katru gadu rudenī ziņu virsrakstos dominē viens temats – valsts budžets. Mēs dzirdam par “budžeta portfeli”, ko nes uz Saeimu, par garām debatēm un “deputātu kvotām”. Taču ikdienas steigā bieži vien paliek nepamanīts pats svarīgākais jautājums: kā šie procesi ietekmē mūs personīgi?

Patiesība ir vienkārša – valsts budžets nav tikai skaitļu tabula Excel failā. Tas ir tiešs spogulis tam, cik daudz naudas paliks jūsu kontā pēc algas izmaksas un cik maksās preces veikalā. Šī procesa centrā ir Finanšu ministrija, kas darbojas kā valsts galvenais grāmatvedis un stratēģis vienā personā.

Šajā rakstā aplūkosim, kā tiek pārvaldītas valsts finanses, kāda ir ministrijas loma un kāpēc budžeta deficīts var nozīmēt augstākus nodokļus nākotnē.

Kas ir Finanšu ministrija?

Daudzi cilvēki kļūdaini uzskata, ka Finanšu ministrija ir vieta, kur fiziski glabājas valsts nauda. Patiesībā nauda glabājas Valsts kasē (kas ir atsevišķa iestāde ministrijas pakļautībā), bet ministrijas uzdevums ir daudz plašāks un stratēģiskāks.

To var salīdzināt ar liela uzņēmuma finanšu direktoru. Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, un tās galvenie uzdevumi ir:

1. Finanšu politikas izstrāde: Ministrija plāno, kā valsts attīstīsies ilgtermiņā. Ja valsts mērķis ir uzlabot veselības aprūpi vai aizsardzību, ministrijai jāatrod veids, kā to finansēt.
2. Budžeta plānošana: Tā apkopo visu citu ministriju (Veselības, Izglītības, Aizsardzības u.c.) vēlmes un vajadzības, un salāgo tās ar valsts reālajiem ienākumiem.
3. Nodokļu politika: Tieši šeit tiek izlemts, kādi būs nodokļi – vai celt PVN, vai samazināt darbaspēka nodokļus, kā apkarot ēnu ekonomiku.
4. ES fondu uzraudzība: Ministrija uzrauga, kā Latvija apgūst miljardiem vērto Eiropas Savienības finansējumu.

Vienkāršoti sakot, Finanšu ministrija ir tā, kas pasaka valdībai: “Mēs varam atļauties būvēt šo tiltu,” vai tieši pretēji – “Mums nav naudas, ir jātaupa.”

Valsts budžets: lielais ģimenes maks

Lai saprastu valsts budžetu, visvieglāk to salīdzināt ar ģimenes budžetu, tikai milzīgos apmēros un ar sarežģītākiem noteikumiem.

Budžets sastāv no divām galvenajām daļām:

1. Ieņēmumi: nauda, ko valsts saņem.
2. Izdevumi: nauda, ko valsts tērē.

Kur valsts ņem naudu?

Atšķirībā no uzņēmuma, kas pelna naudu, pārdodot preces, valsts galvenais ienākumu avots ir tās iedzīvotāji un uzņēmumi. Galvenie ieņēmumu avoti Latvijā ir:

• Nodokļi: Pievienotās vērtības nodoklis (PVN), Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), Akcīzes nodoklis (degvielai, alkoholam, tabakai).
• Eiropas Savienības fondi: Ārvalstu finanšu palīdzība dažādiem projektiem.
• Valsts uzņēmumu dividendes: Peļņa no tādiem uzņēmumiem kā “Latvenergo” vai “Latvijas Valsts meži”.

Kur valsts tērē naudu?

Valsts finanses tiek novirzītas sabiedriski nozīmīgām funkcijām, kuras privātais sektors nenodrošina vai nodrošina daļēji:

• Sociālā aizsardzība (pensijas, pabalsti).
• Veselības aprūpe (ārstu algas, slimnīcu uzturēšana).
• Izglītība un zinātne (skolotāju algas).
• Valsts aizsardzība un drošība (armija, policija).
• Ekonomiskā darbība (ceļu būve, transports).

Kā budžets ietekmē nodokļus?

Šis ir kritiskais punkts, kas skar ikvienu. Pastāv tieša sakarība: Ja valsts grib tērēt vairāk, tai ir jāiekasē vairāk.

Iedomājieties situāciju: Valdība nolemj, ka nepieciešams būtiski palielināt algas mediķiem un policistiem. Tas ir apsveicams mērķis, taču tas prasa simtiem miljonu eiro. Finanšu ministrija sāk rēķināt. Ja esošie ieņēmumi nespēj segt šos jaunos izdevumus, ir tikai trīs varianti:

1. Celt nodokļus: Tas ir visnepatīkamākais, bet bieži vien neizbēgamais solis. Var tikt palielināta PVN likme vai akcīze, kas nozīmē, ka preces veikalos kļūs dārgākas.
2. Aizņemties: Valsts var aizņemties naudu starptautiskajos tirgos, izdodot obligācijas. Tas ļauj nesasprindzināt nodokļu maksātājus šodien, bet uzliek parādu nastu (un procentu maksājumus) nākotnes paaudzēm.
3. Efektivizēt tēriņus vai mazināt ēnu ekonomiku: Tas ir ideālais scenārijs. Ja izdodas panākt, ka nodokļus maksā tie, kas līdz šim to nav darījuši, valsts kasē ienāk vairāk naudas, neceļot nodokļu likmes godīgajiem maksātājiem.

Tādējādi, kad dzirdat politiķus solām jaunus pabalstus vai lielas investīcijas, vienmēr jāuzdod jautājums: “Uz kā rēķina?” Jo galu galā par visu samaksā nodokļu maksātājs.

Kas ir budžeta deficīts un fiskālā telpa?

Diskutējot par valsts budžetu, bieži tiek piesaukta “fiskālā telpa”. Vienkāršoti runājot, tā ir “brīvā nauda”.

Ja valsts plānotie ienākumi ir 10 miljardi, bet obligātie izdevumi (pensijas, jau apstiprinātās algas, parādu procenti) ir 9,8 miljardi, tad fiskālā telpa ir 200 miljoni. Tikai par šo summu politiķi var diskutēt jauniem mērķiem.

Ja valsts tērē vairāk, nekā nopelna, veidojas budžeta deficīts.

• Mērens deficīts ir pieļaujams krīzes brīžos vai lai stimulētu ekonomiku.
• Hronisks deficīts ir bīstams, jo tas audzē valsts parādu. Ja parāds kļūst pārāk liels, aizdevēji sāk prasīt augstākus procentus, un valstij liela daļa budžeta jāatdod tikai parāda apkalpošanai, nevis skolu vai ceļu remontam.

Eiropas Savienībā pastāv stingri noteikumi par to, cik liels drīkst būt budžeta deficīts, lai nodrošinātu eirozonas stabilitāti. Finanšu ministrija ir tā iestāde, kas rūpīgi seko, lai Latvija nepārkāptu šīs sarkanās līnijas.

Budžeta pieņemšanas process: no plāna līdz likumam

Valsts budžeta veidošana ir garš process, kas aizņem gandrīz visu gadu:

1. Pavasaris: Tiek analizēta ekonomiskā situācija. Tiek prognozēts IKP (Iekšzemes kopprodukta) pieaugums, inflācija un bezdarba līmenis.
2. Vasara: Ministrijas iesniedz savus pieprasījumus. Parasti pieprasījumu summa ievērojami pārsniedz pieejamos līdzekļus. Sākas smagas sarunas valdībā.
3. Rudens: Valdība apstiprina budžeta projektu un finanšu ministrs svinīgi, nesot tradicionālo “budžeta portfeli”, nogādā to Saeimā.
4. Gada beigas: Saeima debatē, iesniedz priekšlikumus un beigās balso. Kad budžetu izsludina Valsts prezidents, tas iegūst likuma spēku.

Kāpēc jums jāseko līdzi budžeta jaunumiem?

Var šķist, ka valsts finanses ir kaut kas tāls un abstrakts, taču budžeta pieņemšana tieši ietekmē jūsu nākamo gadu:

• Neapliekamais minimums: Budžetā tiek noteikts, cik liela algas daļa netiek aplikta ar nodokļiem. Ja to ceļ, jums uz rokas paliek vairāk naudas.
• Akcīzes preces: Ja budžetā paredzēts celt akcīzi degvielai, tas sadārdzinās ne tikai braukšanu ar auto, bet arī visas preces, kuru cenā ir loģistikas izmaksas.
• Pakalpojumu pieejamība: Budžeta samazinājums veselības nozarei var nozīmēt garākas rindas pie ārstiem vai lielākus līdzmaksājumus pacientiem.

Kopsavilkums

Finanšu ministrija nav tikai birokrātiska iestāde; tā ir valsts ekonomiskās stabilitātes garants. Tās uzdevums ir atrast trauslo līdzsvaru starp sabiedrības neierobežotajām vajadzībām un valsts ierobežotajām iespējām.

Valsts budžets ir sabiedrības vienošanās par to, kā mēs sadalām kopējos līdzekļus. Saprotot, kā veidojas ieņēmumi un kur aiziet izdevumi, mēs kā vēlētāji un nodokļu maksātāji varam labāk izvērtēt politiķu lēmumus un neļauties populistiskiem solījumiem, kuriem nav finansiāla seguma. Jo galu galā – valsts nauda ir mūsu nauda.