Pēdējo desmit gadu laikā finanšu pasaule ir piedzīvojusi vienu no radikālākajām pārmaiņām savā vēsturē. Mēs esam liecinieki jauna aktīvu veida dzimšanai, kas sola decentralizāciju, anonimitāti un brīvību no banku sistēmām. Tomēr daudziem joprojām nav skaidrs, kas patiesībā ir kriptovalūtas – vai tā ir nākotnes maksāšanas līdzeklis, spekulatīvs burbulis vai tehnoloģiska revolūcija?
Šajā rakstā mēs detalizēti apskatīsim kriptovalūtu pamatus, salīdzināsim tās ar tradicionālo naudu, izpētīsim situāciju Latvijā un sapratīsim, kā veidojas to vērtība.
Kriptovalūtas definīcija un tehnoloģiskais pamats
Vienkāršiem vārdiem sakot, kriptovalūta ir digitāla vai virtuāla valūta, kas izmanto kriptogrāfiju (datu šifrēšanu), lai nodrošinātu darījumu drošību. Atšķirībā no tradicionālajām valūtām, ko emitē centrālās bankas, kriptovalūtām nav fiziskas formas – tās pastāv tikai digitālajā vidē. Šobrīd pasaulē ir vairāk nekā 8500 kriptovalūtas.
Lielākā daļa kriptovalūtu darbojas uz tehnoloģijas, ko sauc par blokķēdi (blockchain). Iedomājieties blokķēdi kā publisku, digitālu grāmatvedības žurnālu, kurā tiek reģistrēts katrs veiktais darījums. Šis žurnāls neatrodas vienā serverī vai bankas seifā; tā kopijas ir izkliedētas tūkstošiem datoru visā pasaulē. Tas nozīmē, ka:
- Datus nevar viltot: Lai izmainītu vienu ierakstu, hakerim būtu jāuzlauž vairāk nekā puse no visiem tīkla datoriem vienlaicīgi, kas praktiski ir neiespējami.
- Nav starpnieku: Darījumi notiek tieši starp lietotājiem, apejot bankas un maksājumu sistēmas.
Kriptovalūta pret tradicionālo naudu
Lai pilnībā izprastu šo jauno aktīvu klasi, ir svarīgi saprast, kā tā atšķiras no tā, ko mēs ikdienā saucam par “naudu”. Tradicionālā nauda (eiro, dolārs, mārciņa) ir pazīstama kā fiat valūta – to emitē un regulē valstu valdības.
Zemāk esošajā tabulā ir apkopotas būtiskākās atšķirības:
| Iezīme | Tradicionālā nauda | Kriptovalūta |
| Fiziskā forma | Pastāv gan kā skaidra nauda (monētas, banknotes), gan digitāli. | Tikai digitāla. Nav fizisku monētu. |
| Emitents | Centrālā banka. | Algoritms, kopiena vai izstrādātāji. |
| Kontrole | Centralizēta (valdība var iesaldēt kontus). | Decentralizēta (pieder lietotājam ar privāto atslēgu). |
| Piedāvājums | Neierobežots (bankas var drukāt vairāk naudas, radot inflāciju). | Bieži ierobežots (piem., Bitcoin skaits nekad nepārsniegs 21 miljonu). |
| Darījumu ātrums | Starptautiskie pārskaitījumi var ilgt vairākas dienas. | No dažām sekundēm līdz pārdesmit minūtēm (24/7). |
| Anonimitāte | Zema (bankas redz visu darījumu vēsturi). | Daļēja vai pilnīga (atkarīgs no konkrētās valūtas). |
Viena no būtiskākajām atšķirībām ir tā, ka skaidra nauda ir anonīma tikai fiziskos darījumos, bet digitālie banku maksājumi ir pilnībā izsekojami. Savukārt kriptovalūta piedāvā digitālu privātumu, lai gan vairums blokķēžu ir publiskas (var redzēt maka adresi, bet ne vienmēr īpašnieka vārdu).
Populārākās kriptovalūtas un tirgus daudzveidība
Lai gan Bitcoin ir vispazīstamākais, kriptovalūtu tirgus ir ārkārtīgi plašs. Šobrīd eksistē tūkstošiem dažādu projektu, taču populārākās kriptovalūtas nosaka tirgus tendences un investoru interesi.
1. Bitcoin (BTC)
Tā ir pirmā un vērtīgākā kriptovalūta, ko bieži dēvē par “digitālo zeltu”. Tās galvenā funkcija ir vērtības uzkrāšana. Bitcoin ierobežotais piedāvājums padara to par pievilcīgu līdzekli pret inflāciju.
2. Ethereum (ETH)
Atšķirībā no Bitcoin, Ethereum nav tikai nauda. Tā ir platforma, kas ļauj izstrādātājiem veidot decentralizētas aplikācijas (dApps) un viedos līgumus (smart contracts). Tas ir pamats lielākajai daļai mūsdienu kripto inovāciju, piemēram, NFT un DeFi (decentralizētās finanses).
3. Stablecoins (USDT, USDC)
Šīs ir kriptovalūtas, kuru vērtība ir piesaistīta tradicionālajai valūtai, parasti ASV dolāram (attiecība 1:1). Tās ļauj tirgoties kripto vidē, izvairoties no lielām cenu svārstībām.
Jaunpienācēji un inovācijas
Tirgū regulāri parādās jaunākās kriptovalūtas, kas mēģina risināt iepriekšējo paaudžu problēmas – piemēram, lēnu darījumu ātrumu vai augstu enerģijas patēriņu (Solana, Cardano). Tāpat pastāv “mēmu monētas” (piemēram, Dogecoin), kuru vērtību bieži nosaka sociālo tīklu ažiotāža, nevis tehnoloģiskais pienesums.
Svarīgi atcerēties: Jaunākie projekti bieži piedāvā lielāku peļņas potenciālu, bet tie nāk ar ievērojami augstāku risku pilnībā zaudēt ieguldīto.
Kriptovalūtas kurss: kāpēc tas tik strauji mainās?
Daudziem iesācējiem lielākais šoks ir kriptovalūtas kurss un tā nepastāvība. Kāpēc Bitcoin cena vienā dienā var nokrist vai pakāpties par 10-20%?
Atšķirībā no fiat valūtām, kuru kursu stabilizē valstu ekonomikas un centrālās bankas, kriptovalūtu cenu nosaka gandrīz tikai un vienīgi pieprasījums un piedāvājums.
Faktori, kas ietekmē kursu:
- Ziņas un mediji: Ja liels uzņēmums (piemēram, Tesla) paziņo par investīcijām kriptovalūtā, kurss strauji kāpj. Ja kāda valsts aizliedz ieguvi, kurss krīt.
- Regulējumi: Ziņas par stingrākiem likumiem ASV vai ES var izraisīt paniku tirgū.
- Tehnoloģiskie atjauninājumi: Veiksmīgi tīkla uzlabojumi var palielināt uzticību konkrētai monētai.
- Tirgus psiholoģija: Bailes un panika ir galvenie dzinējspēki īstermiņa svārstībām.
Kriptovalūta Latvijā: iespējas un vide
Vai kriptovalūtas Latvijā ir legālas? Jā, Latvijā kriptovalūtu pirkšana, pārdošana un turēšana ir atļauta, un tā kļūst arvien populārāka. Lai gan ar Bitcoin vēl nevar samaksāt par maizi katrā veikalā, infrastruktūra attīstās.
Kur iegādāties?
Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas visas lielākās pasaules biržas (piemēram, Binance, Kraken, Coinbase). Tāpat pastāv vietējie un reģionālie pakalpojumu sniedzēji, kas ļauj ērti mainīt eiro pret kriptovalūtām.
Izmantošana ikdienā
Latvijā ir vairāki uzņēmumi – no kafejnīcām līdz nekustamo īpašumu attīstītājiem un auto dīleriem – kas atsevišķos gadījumos pieņem maksājumus kriptovalūtā. Tāpat Rīgā un citās pilsētās ir pieejami kriptovalūtu bankomāti, kur var iegādāties vai pārdot digitālo valūtu pret skaidru naudu.
Tomēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju kriptovalūtas joprojām uztver kā investīciju objektu, nevis ikdienas norēķinu līdzekli.
Kriptovalūtas nodokļi: kas jāzina katram ieguldītājam
Viena no biežāk pieļautajām kļūdām ir uzskats, ka uz kriptovalūtām neattiecas nodokļi vai ka Valsts ieņēmumu dienests tās nevar izsekot. Tā nav taisnība. Kriptovalūtas nodokļi ir joma, kas ir sakārtota Latvijas likumdošanā.
Latvijā ienākumi no kriptovalūtas tiek klasificēti kā ienākums no kapitāla pieauguma.
Galvenie noteikumi:
- Likme: Nodokļa likme ir 20%.
- Kad jāmaksā? Nodoklis jāmaksā tikai tad, kad kriptovalūta tiek pārdota (konvertēta atpakaļ uz eiro vai citu fiat valūtu) vai izmantota preču/pakalpojumu iegādei, un no darījuma ir gūta peļņa.
Piemērs: Jūs nopirkāt Bitcoin par 100 €. Pēc gada pārdevāt to par 150 €. Jūsu peļņa ir 50 €. Nodoklis (20%) jāmaksā no šiem 50 €, tātad valstij pienākas 10 €.
- Deklarēšana: Ienākumi jādeklarē VID, iesniedzot kapitāla pieauguma deklarāciju (reizi ceturksnī vai gadā, atkarībā no ienākumu apjoma).
- Zaudējumi: Ja darījumos esat cietis zaudējumus, tos diemžēl nevar izmantot, lai samazinātu ar nodokli apliekamo ienākumu no citiem kapitāla aktīviem (atšķirībā no akciju tirdzniecības, kur noteikumi var nedaudz atšķirties atkarībā no konta veida).
VID aktīvi seko līdzi digitālo aktīvu tirgum un sadarbojas ar starptautiskajām biržām, tāpēc nodokļu nomaksa ir katra investora atbildība.
Drošība un riski
Kriptovalūtu pasaule ir pazīstama ar teicienu: “Not your keys, not your coins” (Ne tavas atslēgas, ne tava nauda). Tas nozīmē, ka, ja jūs turat savu naudu biržā, jūs pilnībā nekontrolējat savus līdzekļus. Ja birža bankrotē, nauda var pazust.
Lai droši uzglabātu kriptovalūtas, ieteicams izmantot:
- Aukstos makus (Cold Wallets): Fiziskas ierīces (piemēram, Ledger vai Trezor), kas nav pieslēgtas internetam. Tas ir visdrošākais veids.
- Karstos makus (Hot Wallets): Programmatūras maki telefonā vai datorā. Ērtāki ikdienas lietošanai, bet pakļauti hakeru uzbrukumu riskam.
Vēl viens būtisks risks ir krāpniecība. Tā kā darījumi ir neatgriezeniski, ja jūs aizsūtīsiet naudu krāpniekam, neviens – ne banka, ne policija – to nevarēs atgriezt.
Vai kriptovalūta aizstās naudu?
Jautājums par to, vai kriptovalūta nākotnē pilnībā aizstās tradicionālo naudu, joprojām ir atvērts. No vienas puses, centrālās bankas visā pasaulē (arī Eiropas Centrālā banka) strādā pie savām digitālajām valūtām, kas varētu būt vidusceļš starp fiat naudu un kriptovalūtām.
Tomēr decentralizētās kriptovalūtas, kā Bitcoin, pilda funkciju, ko valdības nauda nespēj – tās piedāvā finansiālu suverenitāti un aizsardzību pret nekontrolētu naudas drukāšanu.
Lai gan kriptovalūtas kurss var būt biedējoši svārstīgs un tehnoloģija sākumā var šķist sarežģīta, nenoliedzams ir fakts, ka kriptovalūtas ir kļuvušas par neatņemamu globālās finanšu sistēmas sastāvdaļu. Neatkarīgi no tā, vai plānojat investēt vai nē, izpratne par to, kas ir kriptovalūta, mūsdienu digitālajā laikmetā ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli.