Sabiedrībā bieži valda uzskats, ka finansiālā labklājība ir atkarīga tikai un vienīgi no ienākumu apjoma. Pastāv pieņēmums: ja es pelnītu divreiz vairāk, visas manas problēmas atrisinātos. Realitāte tomēr ir citāda. Bez izpratnes par naudas plūsmas pārvaldību, pieaugot ienākumiem, proporcionāli pieaug arī izdevumi, un cilvēks turpina dzīvot no algas līdz algai. Šo parādību ekonomikā dēvē par “dzīvesveida inflāciju”.
Tieši šeit parādās finanšu pratība. Tā nav tikai ekonomistu vai baņķieru privilēģija; tās ir pamatprasmes, kas nepieciešamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, lai nodrošinātu stabilitāti mainīgos ekonomiskajos apstākļos. Detalizēti aplūkosim finanšu pratības pamatakmeņus, situāciju Latvijā un konkrētus soļus, kā sakārtot savas finanses.
Kas patiesībā ir finanšu pratība?
Finanšu pratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas ļauj pieņemt informētus un efektīvus lēmumus, rīkojoties ar saviem finanšu resursiem. Tā ietver izpratni par to, kā nauda tiek nopelnīta, kā tā tiek tērēta un kā to var likt lietā, lai vairotu uzkrājumus.
Būtībā to var iedalīt piecās galvenajās kompetencēs:
- Peļņa: Spēja saprast savus ienākumu avotus, nodokļus un neto ienākumus.
- Izdevumi: Budžeta veidošana un vajadzību nošķiršana no vēlmēm.
- Krāšana: Drošības spilvena veidošana un mērķtiecīga uzkrāšana lielākiem pirkumiem.
- Aizņemšanās: Izpratne par kredītiem, procentu likmēm un parādu ietekmi uz nākotni.
- Aizsardzība: Apdrošināšana un izvairīšanās no finanšu krāpniecības.
Latvijā, kur pēdējos gados piedzīvota gan strauja ekonomiskā izaugsme, gan augsta inflācija, šo prasmju trūkums var novest pie nopietnām sekām – no pārmērīgām parādsaistībām līdz nespējai nodrošināt vecumdienas.
Budžeta plānošana: pamatu pamats
Daudzi cilvēki izvairās no budžeta plānošanas, uzskatot to par ierobežojošu vai sarežģītu procesu. Tomēr budžets nav domāts, lai aizliegtu tērēt naudu; tas ir instruments, kas parāda, kur nauda paliek. Bez budžeta jūs nevadāt savu naudu – nauda vada jūs.
Kāpēc “galvas rēķini” nestrādā?
Cilvēka atmiņa ir selektīva. Mēs atceramies lielos rēķinus (īre, līzings), bet aizmirstam mazos tēriņus – kafiju pa ceļam uz darbu, impulsīvus pirkumus internetā vai abonementus, kurus neizmantojam. Mēneša beigās šie sīkumi var veidot simtiem eiro lielu iztrūkumu.
Efektīva metode ir 50/30/20 likums, ko var pielāgot individuālajai situācijai:
- 50% vajadzībām: Izdevumi, bez kuriem nevar iztikt (mājoklis, pārtika, transports, komunālie maksājumi).
- 30% vēlmēm: Izklaide, hobiji, ēšana ārpus mājas.
- 20% uzkrājumiem un parādu atmaksai: Drošības spilvens, investīcijas, kredītu ātrāka dzēšana.
Ja vajadzību sadaļa pārsniedz 50-60% no ienākumiem, tas ir signāls, ka jāmeklē veidi, kā samazināt fiksētos izdevumus vai palielināt ienākumus.
Drošības spilvens: aizsardzība pret nezināmo
Viena no lielākajām problēmām Latvijas mājsaimniecībās ir uzkrājumu trūkums. Pētījumi rāda, ka liela daļa iedzīvotāju nevarētu segt pēkšņus izdevumus 500 eiro apmērā, neaizņemoties naudu.
Finansiālais drošības spilvens ir naudas summa, kas paredzēta tikai ārkārtas gadījumiem – darba zaudēšanai, veselības problēmām vai steidzamiem mājokļa/auto remontiem. Tā nav nauda ceļojumam vai jaunam telefonam.
Cik lielam jābūt drošības spilvenam?
Eksperti rekomendē uzkrāt summu, kas līdzvērtīga 3 līdz 6 mēnešu obligātajiem izdevumiem. Ja jūsu mēneša obligātie izdevumi ir 800 eiro, drošības spilvenam jābūt no 2400 līdz 4800 eiro. Šī nauda jāglabā atsevišķā kontā, kurai var ātri piekļūt, bet kura nav piesaistīta ikdienas norēķinu kartei.
Kredīti un parādsaistības: labie un sliktie parādi
Parāds pats par sevi nav ļaunums, bet neprasme to pārvaldīt ir bīstama. Finanšu pratība ietver spēju atšķirt “labos” parādus no “sliktajiem”.
- Labie parādi: Aizņēmumi, kas laika gaitā var palielināt jūsu vērtību vai ienākumus. Piemēram, hipotekārais kredīts (jo nekustamais īpašums parasti saglabā vērtību) vai studiju kredīts (jo izglītība palielina potenciālo algu).
- Sliktie parādi: Aizņēmumi lietām, kas ātri zaudē vērtību, vai patēriņa preču iegādei ar augstiem procentiem. Šeit ietilpst ātrie kredīti, patēriņa kredīti ceļojumiem vai elektrotehnikai.
EURIBOR un procentu likmes
Latvijā liela daļa hipotekāro kredītu ir piesaistīti EURIBOR likmei. Pēdējo gadu notikumi parādīja, cik svarīgi ir saprast, ko tas nozīmē. Kad EURIBOR ir negatīvs vai nulle, kredītmaksājumi ir zemi. Taču, likmei pieaugot, ikmēneša maksājums var palielināties par vairākiem simtiem eiro. Finanšu pratīgs cilvēks rēķinās ar šo risku un neveic aizņēmumu uz savu iespēju robežas, atstājot rezervi likmju kāpumam.
Investīcijas: kāpēc ar krāšanu nepietiek?
Daudzi cilvēki uzskata, ka naudas turēšana bankas kontā vai skaidrā naudā mājās ir drošākais variants. Tomēr ilgtermiņā tas garantē zaudējumus inflācijas dēļ.
Ja inflācija ir 5% gadā, tad 1000 eiro, kas stāv kontā, pēc gada pirktspējas ziņā būs vērts tikai 950 eiro. Desmit gadu laikā šī summa var zaudēt pusi savas vērtības.
Lai saglabātu naudas vērtību, tā ir jāinvestē. Investēšana nav spekulācija biržā ar mērķi rīt kļūt bagātam. Tā ir ilgtermiņa stratēģija. Latvijas iedzīvotājiem pieejamie instrumenti:
- Pensiju 3. līmenis: Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā sākt. Tas piedāvā ne tikai uzkrājumu veidošanu, bet arī tūlītēju ieguvumu – iespēju atgūt 20% no iemaksātās summas kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.
- Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: Līdzīgs princips kā pensiju 3. līmenim, apvienojot uzkrājumu ar dzīvības apdrošināšanu un nodokļu atvieglojumiem.
- Indeksu fondi (ETF) un akcijas: Ieguldīšana pasaules lielākajos uzņēmumos. Mūsdienās to var darīt caur vietējām bankām vai starptautiskām platformām ar nelielām summām.
- Krājobligācijas: Valsts piedāvāts instruments ar zemu risku, kas ļauj aizdot naudu valstij pret procentiem.
Valsts loma un Finanšu ministrija
Lai gan personīgā atbildība ir galvenā, finanšu pratības veicināšana ir arī valsts prioritāte. Finanšu ministrija un citas institūcijas (piemēram, Latvijas Banka) regulāri izstrādā stratēģijas sabiedrības izglītošanai.
Kāpēc valstij tas ir svarīgi?
- Ekonomiskā stabilitāte: Iedzīvotāji, kas prot rīkoties ar naudu, retāk nonāk parādu jūgā un retāk prasa sociālo palīdzību.
- Ēnu ekonomikas mazināšana: Finanšu pratība ietver izpratni par to, kāpēc ir jāmaksā nodokļi un kādas sociālās garantijas tie sniedz (slimības lapas, bezdarbnieka pabalsts, pensija). Cilvēki, kuri saņem “aplokšņu algas”, bieži neapzinās risku līdz brīdim, kad zaudē darbu vai sasniedz pensijas vecumu.
- Kapitāla tirgus attīstība: Jo vairāk cilvēku investē, jo vairāk kapitāla ir pieejams uzņēmumiem attīstībai, kas savukārt veicina ekonomikas izaugsmi.
Finanšu ministrija sadarbībā ar nevalstisko sektoru regulāri rīko “Finanšu pratības nedēļas”, kurās tiek skaidroti aktuālie jautājumi. Sekot līdzi šai informācijai ir katra iedzīvotāja interesēs.
Izplatītākās kļūdas finanšu pārvaldībā
Pat cilvēki ar labiem ienākumiem pieļauj kļūdas, kas kavē labklājības pieaugumu. Šeit ir biežākās no tām:
- Dzīvošana pāri saviem līdzekļiem: Vēlme atstāt iespaidu uz citiem. Jauns auto līzingā, kad vecais vēl kalpo, vai dārgs telefons uz nomaksu, ja ienākumi to neatļauj.
- Nodokļu atvieglojumu neizmantošana: Katru gadu, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā, ir iespējams atgūt daļu no samaksātā nodokļa par ārstniecību, izglītību un bērnu pulciņiem. Daudzi to nedara slinkuma vai nezināšanas dēļ, atstājot valstij simtiem eiro.
- Līgumu nelasīšana: Parakstoties zem kredīta vai pakalpojuma līguma, neizlasot “sīko druku”. Tas bieži noved pie slēptām komisijas maksām un neizdevīgiem nosacījumiem.
- Emocionālā tērēšana: Iepirkšanās kā terapija stresa vai skumju mazināšanai. Tas sniedz īslaicīgu gandarījumu, bet rada ilgtermiņa problēmas.
Kā uzlabot savu finanšu pratību?
Neviens nepiedzimst ar zināšanām par investīcijām vai budžetu. Tās ir apgūstamas prasmes. Lūk, konkrēts rīcības plāns:
Veiciet finanšu auditu
Veltiet vienu vakaru, lai izietu cauri pēdējo 3 mēnešu bankas konta izdrukām. Sagrupējiet izdevumus. Jūs būsiet pārsteigti, cik daudz naudas aiziet lietās, kas jums patiesībā nav svarīgas. Identificējiet “caurumus” un aizlāpiet tos.
Automatizējiet finanses
Paļauties uz gribasspēku ir riskanti. Iestatiet automātisko maksājumu uzkrājumu kontā uzreiz algas dienā. Ja gaidīsiet mēneša beigas, lai atliktu to, kas palicis pāri, visbiežāk pāri nepaliks nekas. Princips “Vispirms samaksā sev” ir efektīvākais veids, kā uzkrāt.
Izglītojieties
Informācijas laikmetā nezināšana ir izvēle. Ir pieejami daudzi bezmaksas resursi:
- Latvijas Bankas “Naudas skola” – portāls ar izskaidrojošiem materiāliem.
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs – informācija par kredītņēmēju tiesībām.
- Podkāsti un blogi – Latvijā ir vairāki kvalitatīvi satura veidotāji, kas runā par investīcijām un taupīšanu vienkāršā valodā.
Runājiet par naudu ģimenē
Nauda bieži ir tabu tēma. Pāriem ir jārunā par kopīgiem mērķiem un budžetu, lai izvairītos no konfliktiem. Vēl svarīgāk ir mācīt bērnus. Ja bērns nesaprot naudas vērtību un to, ka bankomāts “nedod naudu”, bet gan atdod nopelnīto, viņam būs grūti pieaugušo dzīvē. Iesaistiet bērnus ģimenes budžeta plānošanā atbilstoši viņu vecumam.
Noslēgums
Finanšu pratība ir instruments brīvībai. Tā nav domāta, lai jūs kļūtu par skopuli, kurš sev visu liedz. Tā ir domāta, lai jūs kontrolētu savu dzīvi, nevis ārējie apstākļi kontrolētu jūs.
Ekonomiskie cikli mainās – būs gan krīzes, gan uzplaukumi. Valdības mainīsies, un nodokļu likmes tiks pārskatītas. Vienīgā konstante ir jūsu spēja adaptēties un pieņemt gudrus lēmumus. Sakārtojot savas finanses šodien, jūs pērkat sev mieru un iespējas nākotnē.
Sāciet ar mazo. Nav jāizlasa visas investīciju grāmatas vienā dienā. Sāciet ar budžeta pierakstīšanu vai neliela automātiskā maksājuma iestatīšanu uzkrājumiem. Jūsu nākotnes “es” jums par to pateiksies.