Attēls rakstam

Prognozes finanšu tehnoloģiju nozares attīstībai 2018. gadā

Pērn bija vērojama strauja finanšu tehnoloģiju jeb “FinTech” nozares attīstība un viss liecina, ka šis sektors arī 2018.gadā piedzīvos izaugsmi, gan apgūstot jaunus ārvalstu tirgus, gan piedāvājot jaunus un inovatīvus pakalpojumus. Ar šī gada finanšu tehnoloģiju nozares attīstības tendencēm un svarīgākajiem uzdevumiem iepazīstina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

FinTech uzņēmumi veiks investīcijas jaunu produktu izveidē

Paredzams, ka finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumi 2018. gadā strādās pie jaunu produktu izveides. Saskaņā ar “FinTech pulss” datiem vairāk nekā puse jeb 60% FinTech uzņēmumi nākamā gada laikā plāno attīstīt jaunus produktus. Aptaujātie uzņēmumu pārstāvji straujāko izrāvienu FinTech nozarē prognozē pakalpojumiem, kas saistīti ar pūļa finansēšanu un savstarpējo aizdevumu platformām (70%), maksājumu veikšanu (53%), kā arī e-komerciju (47%).

Pētījums pieejams šeit:
http://www.lafpa.lv/content/uploads/2017/02/FinTech-Pulss-2017_25.07.pdf

AML prasības veicinās stingrāku kontroles mehānismu izveidi

2017. gada nogalē stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, paplašinot likuma subjektu loku. 2018. gadā nozares uzņēmumi strādās pie iekšējo kontroles sistēmu izveidošanas un pilnveidošanas. Nebanku aizdevēji, kuri darbojas vairākos Eiropas tirgos, jau ir izveidojuši iekšējās kontroles sistēmas un nodrošina likumā noteiktās prasības, bet mazākiem nozares uzņēmumiem pie tā būs jāstrādā.

Risinājumu izstrāde klientu neklātienes identifikācijai

Asociācijas ieskatā ļoti būtisks darbs būs veicams saistībā ar MK noteikumiem par klientu neklātienes identifikāciju, kas būs jāizstrādā 2018. gada pavasarī. FinTech nozares uzņēmumu attīstība būs tieši atkarīga no prasībām un tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas būs iestrādāti MK noteikumos.

Asociācijas ieskatā šodien pastāv dažādi tehnoloģiju risinājumi, lai nodrošinātu pilnvērtīgu, drošu un mūsdienu riskiem atbilstošu klienta identifikāciju un izpēti neklātienē. Turklāt jāņem vērā, ka liela daļa finanšu tehnoloģiju uzņēmumu darbojas zema riska segmentā – darījumu apmēri ir nelieli un tiek veikti pamatā ar Latvijas vai ES rezidentiem. Šajā aspektā mums vajadzētu ņemt piemēru no Igaunijas, kur šobrīd izstrādātajā likumprojektā tiek atzītas likuma subjektu tiesības veikt klientu identifikāciju, izmantojot informāciju tehnoloģijas. Pie tam šāda neklātienes identifikācija jeb identifikācija, kas tiek veikta ar informācijas tehnoloģiju palīdzību, netiek uzskatīta par obligātu priekšnoteikumu klienta padziļinātas izpētes veikšanai, jo šodienas tehnoloģisko iespēju apstākļos tā no risku viedokļa tiek uzskatīta par līdzvērtīgu identifikācijai klātienē.

PSD2 direktīva veicinās vienlīdzīgākus konkurences apstākļus

Ārpus banku finanšu sektora uzņēmumi prognozē, ka jaunā PSD2 direktīva visiem finanšu tirgus dalībniekiem radīs vienlīdzīgākus konkurences apstākļus. Ja iepriekš pieeja klientu datiem bija banku unikālā iespēja, tad pēc jaunās direktīvas ieviešanas piekļūt informācijai par klientu ienākumiem un izdevumiem būs iespēja arī citiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Vienīgais nosacījums – šiem uzņēmumiem būs jāreģistrējas kā maksājumu iestādei.

Aktuāli šis jautājums ir nebanku kreditēšanas sektora uzņēmumiem, kuriem piekļuve datiem pēc jaunās direktīvas ieviešanas ļaus efektīvāk organizēt klientu maksātspējas vērtēšanas procedūru.

Paredzams, ka pēc PSD2 direktīvas ieviešanas veidosies arī jauni FinTech uzņēmumi, kas vai nu palīdzēs klientiem apkopot informāciju vienā aplikācijā par kontiem dažādās kredītiestādēs, vai sniegs datu analīzes funkciju citiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem (piem., nebanku kreditēšanā klientu maksātspējas vērtēšanai).