Attēls rakstam

Pētījums: Patēriņa kreditēšanas apjomi Latvijā ir būtiski samazinājušies un joprojām nav sasnieguši 2009. gada līmeni

Kopējais banku un nebanku patēriņa kredītportfelis laikā no 2009. līdz 2013. gadam ir ievērojami samazinājies, un, neskatoties uz pakāpenisku kopējā patēriņa kredītportfeļa pieaugumu pēdējos gados, 2017. gada patēriņa kredītu apjomi Latvijā veido tikai 60% no pirmskrīzes līmeņa. Tā liecina auditorkompānijas “Ernst & Young Baltic” un augstskolas “RISEBA” veiktais pētījums Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze”.

Nebanku kredītu īpatsvars pieaug, bet joprojām dominē bankas

 

Nebanku sektora patēriņa kredītu īpatsvars kopējā kredītportfelī pēc samazinājuma periodā no 2010. līdz 2011. gadam ir sācis pakāpeniski palielināties, tomēr 2017. gadā joprojām lielāko daļu jeb aptuveni 67% no kopējā patēriņa kredītu apjoma veido banku kredīti, savukārt nebanku patēriņa kredīti sastāda 33%.

Nebanku jaunizsniegto kredītu īpatsvars periodā no 2009. līdz 2017. gadam ir audzis no 10% līdz 62,6%, un tas ir saistīts gan ar straujo banku kredītu apjoma samazinājumu pēckrīzes periodā, gan ar pastāvīgu nebanku kredītu apjomu pieaugumu laikā no 2013. līdz 2017. gadam.

“Pēdējā laikā sabiedrībā ir radies priekšstats, ka Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītus pamatā aizņemas pie nebanku kredītdevējiem, tomēr veicot datu analīzi, kas nāk no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) var secināt, ka joprojām patēriņa kreditēšanas tirgū dominē tradicionālās bankas. Vienlaikus arī patēriņa kreditēšanas rādītāji ir ievērojami zemāki nekā pirmskrīzes periodā, un tas liecina gan par iedzīvotāju kopējo finanšu stāvokli, gan par nozares regulējuma efektivitāti un abu sektoru pārstāvošo komersantu atbildīgāku biznesa darbību” tā par pētījuma rezultātiem stāsta RISEBA studiju prorektors un pētījuma līdzautors Dr. Ilmārs Kreituss.

Banku norēķinu karšu un kontu kredītu apjomi ir samazinājušies visā laika periodā no 2008. līdz 2017. gadam, savukārt banku patēriņa kredītu apjomiem, pēc strauja samazinājuma laika periodā no 2008. līdz 2013. gadam, ir novērojams neliels, bet pastāvīgs pieaugums 14,3% apmērā.

Banku un nebanku sektoru kredītportfeļu kvalitāte ir līdzīga

 

Neskatoties uz publiskajā telpā valdošajiem priekšstatiem, kredītu kvalitāte gan banku, gan nebanku sektorā ir līdzīga. Nebanku sektora patēriņa kredītu bez kavējuma īpatsvars saglabājas 83% līmenī, savukārt banku sektorā tas pakāpeniski palielinās no 73% uz 89%. Vienlaikus arī aizdevumu īpatsvars, kuru atmaksa kavējas virs 180 dienām, nebanku sektorā sastāda 7% apjomu, bet banku sektorā 5%.

“Pēc pētījuma rezultātiem ir acīmredzams, ka nebanku sektors portfeļa kvalitātes ziņā atrodas vienā līmenī ar bankām. Tāpat, aplūkojot pēdējo 8 gadu rādītājus, var skaidri redzēt, ka patēriņa tirgus kredītportfeļa kvalitāte pakāpeniski uzlabojas,” pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Periodā no 2013. līdz 2017. gadam, norēķina karšu un nebanku sektora distances kredītu kvalitāte uzlabojas. Norēķina karšu kredītu bez kavējuma īpatsvars banku sektorā pieaug no 80% līdz 89%, distances patēriņa kredītiem tas ir zemāks un sasniedz 78%, kas skaidrojams ar aizdevumu īstermiņa raksturu – aizdevumi līdz 30 dienām (2017.gadā distances kredīti ir atmaksāti 94% apmērā no izsniegtā apjoma). Par kredītu kvalitātes uzlabošanos abos sektoros liecina arī virs 180 dienām kavētu kredītu īpatsvara samazināšanās – banku sektorā šādu norēķina karšu kredītu īpatsvars laika periodā no 2013. līdz 2017. gadam samazinājies no 10% līdz 4%, nebanku sektorā – no 22% līdz 12%.

“Pirms pētījuma veikšanas arī es izvirzīju personīgu hipotēzi, ka nebanku sektorā kredītportfeļa kvalitātei vajadzētu būt ievērojami zemākai nekā banku sektorā. Tomēr rādītāji ir pārsteidzoši līdzīgi un nav novērojama būtiska kvalitātes novirze,” tā sektoru kredītportfeļa kvalitāti vērtē Kreituss.

Baltijas valstīs patēriņa kredītu apjomi ir zemāki kā citur Eiropā

 

Lai arī Baltijas valstīs ir novērojama izteiktāka tendence ņemt patēriņa kredītus no nebanku sektora, vidējie patēriņa aizdevuma apjomi ir salīdzinoši zemāki un Baltijas valstīs iedzīvotāji patēriņa aizdevumos aizņemas mazāku apjomu attiecībā pret viņu neto ienākumiem un mājsaimniecības brīvajiem ienākumiem. Lietuvā viens iedzīvotājs 2016. gadā bija aizņēmies vidēji 1,33% no mājsaimniecībā pieejamiem brīvajiem līdzekļiem, Latvijā – 2,69%, savukārt Igaunijā – 3,33%.

Latvijā kredītportfeļa attiecība pret valsts IKP 2017. gadā bija 3,2% un šis rādītājs ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Tas skaidrojams ar nebanku patēriņa kredītportfeļa attiecību pret valsts IKP, kas Latvijai 2017. gadā bija augstāka (0,83%) nekā Igaunijai (0,63%) un Lietuvai (0,46%). Starp aplūkotajām valstīm, Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks nekā pārējās analizētajās valstīs – Polijā, Dānijā un Zviedrijā. Savukārt augstākā izsniegto nebanku patēriņa kredītu apjoma attiecība 2017. gadā pret visiem izsniegtajiem patēriņa kredītiem novērojama Lietuvā (29,71%), kam seko Latvija (25,94%) un Igaunija (21,07%).

Ar pētījumu var iepazīties šeit.