Attēls rakstam

LAFPA: grozījumi PTAL vēl vairāk veicinās finansiālo atstumtību Latvijā

Saeima ceturtdien, 4. oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem pēc būtības ir noteikts jauns regulējums nebanku kreditēšanas sektorā. Pieņemto izmaiņu rezultātā patērētājiem Latvijā turpmāk nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi, jo noteiktais kredītu kopējo izmaksu ierobežojums 0,07% dienā ir zem pakalpojuma pašizmaksas. Jaunais regulējums vēl vairāk mazinās finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijā, īpaši cilvēkiem reģionos, tādējādi veicinot finansiālo atstumtību.

“Komercbankas Latvijā patēriņa aizdevumus izsniedz, sākot no aptuveni 500 eiro, jo mazu kredītu apkalpošana tām nav rentabla. Nebanku sektora uzņēmumi attīstīto tehnoloģisko risinājumu dēļ līdz šim spēja nodrošināt arī nelielu kredītu izsniegšanu jeb apkalpot to klientu segmentu, kas bankām nebija interesants mazo summu dēļ. Pie jaunā regulējuma nebanku kreditēšanas uzņēmumi to vairs nespēs izdarīt, jo pakalpojuma cenas ierobežojums ir noteikts zemāks nekā ar izsniegšanu saistītās izmaksas,” norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Asociācija uzskata, ka pieņemtās izmaiņas ir antikonstitucionālas, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Nozares uzņēmumi skata iespēju vērsties Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt noteikto ierobežojumu samērīgumu.

“Pieņemtās izmaiņas ir priekšvēlēšanu laika populisms. Liela daļa deputātu neapzinās tās sekas, ko šīs izmaiņas atstās uz patērētāju, finanšu pakalpojumu tirgu un tautsaimniecību kopumā. Jebkurām izmaiņām likumdošanā, kas tiek virzītas, ir jābūt skaidram sasniedzamajam mērķim. Dienu pirms vēlēšanām vienīgais mērķis ir audzēt savu sociālo kapitālu, nevis racionāli vērtēt, ko vēlas panākt ar konkrētajām izmaiņām,” uzsver asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Ņemot vērā, ka Saeimas deputātu lēmums noteikt ierobežojumu kredītu kopējām izmaksām 0,07% dienā bija negaidīts, nozares uzņēmumi vēl vērtē turpmākās darbības – vai uzņēmumu darbība Latvijā tiks pārtraukta, vai uzņēmumi spēs pārveidot pakalpojumus, kas pēc būtības būs līdzīgi komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem, tas ir, ilgtermiņa patēriņa aizdevumi.

Asociācija arīdzan uzskata, ka viedoklis par pieņemtajām izmaiņām būtu jāpauž arī nozares politikas plānotājam – Ekonomikas ministrijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Asociācija grozījumu izstrādes laikā vairākkārt lūdza abām uzraugošām iestādēm sniegt visaptverošu vērtējumu par izmaiņu ietekmi gan uz finanšu pakalpojumu pieejamību, gan nozares uzņēmumu darbību.

Nozares uzņēmumi prognozē, ka nākamā gada valsts budžetā nodokļu un nodevu ieņēmumi samazināsies par 6 līdz 8 miljoniem eiro.