Attēls rakstam

Gints Āboltiņš: regulācijas smilšu kaste – pirmais solis fintech uzņēmumu sadarbībai ar regulatoru

Laikrakstam “Dienas Bizness”, 22.06.2017.

Šā gada sākumā tika apstiprināts jaunais Finanšu sektora attīstības plāns, kas paredz virkni uzdevumu, kuri īstenojami laika posmā no 2017. – 2019. gadam. Plāna mērķis ir attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšanu.

Izvirzītais mērķis ir loģisks un pareizs, tomēr tā sasniegšana lielā mērā būs atkarīga no uzraugošo iestāžu un politikas veidotāju domāšanas maiņas, daudz vairāk īstenojot mērķtiecīgus atbalsta pasākumus, lai Latvijā veidotos jauni un inovatīvi finanšu pakalpojumi, kas spēj konkurēt ārvalstu tirgos. Vērtējot situāciju globāli, pēc Brexit par finanšu pakalpojumu sniedzēju pievilināšanu no Londonas cīnās Frankfurte, Parīze, Dublina, Amsterdama, Luksemburga un pat Varšava. Diemžēl šobrīd tā īsti nevaram runāt par Rīgas spēju piedalīties šajā cīņā, lai gan mums būtu visi priekšnoteikumi, lai to darītu.

Viens no pasākumiem inovatīvu finanšu pakalpojumu attīstībai, kuru plānots ieviest vēl līdz šī gada beigām, ir regulācijas smilšu kaste (regulatory sandbox). Šādas smilšu kastes jau šobrīd veiksmīgi strādā Lielbritānijā, Singapūrā un citās valstīs, kuras mērķtiecīgi strādā pie tā, lai inovatīvi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi tās izvēlētos par savas darbības mītnes vietām.

Regulācijas smilšu kastes darbība ir vienkārša. Inovatīvi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi regulatora uzraudzībā testē jaunus pakalpojumus. Katrs regulators var noteikt savas prasības, vai tā būtu informācijas atklāšana klientiem par riskiem, vai ierobežots klientu skaits un darbības termiņš, vai kādi citi noteikumi. Ieguvēji no šī sadarbības modeļa ir abas puses – finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tā ir iespēja pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju, savukārt regulatoram saprast, vai nepieciešams papildu tiesiskais regulējums. Vienlaikus tā ir neatsverama iespēja regulatoram sekot līdzi tirgus tendencēm un pakalpojumu attīstībai. Turklāt svarīgi uzsvērt, ka regulācijas smilšu kastes ir domātas ne vien jaunuzņēmumu produktiem, bet ikvienam finanšu sektora dalībniekam, kas strādā pie inovatīva un finanšu tirgū nebijuša risinājuma.

Lielbritānija ir labs piemērs tam, ka šī smilšu kastes veicina jaunu pakalpojumu veidošanos. Otrajā regulācijas smilšu kastes sasaukumā, kurš tika izsludināts šā gada jūnijā, kopumā pieteicās 77 uzņēmumi. No tiem 31 finanšu tehnoloģiju uzņēmums izpildīja kritērijus, lai piedalītos smilšu kastē. Pieteiktie finanšu tehnoloģiju uzņēmumu pakalpojumi ir ļoti dažādi. Piemēram, interneta platforma, kas piedāvā forex iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonām, lai aizsargātos pret valūtas riska zaudējumiem. Tāpat tiks testēta pārrobežu naudas pārskaitījumu platforma, kas izmanto efektīvākos veidus, ieskaitot digitālās valūtas, lai maksājums nonāktu gala mērķī. Viens no uzņēmumiem sadarbībā ar regulatoru pārbaudīs programmatūru, kas, izmantojot mākslīgo intelektu, novēro klientu uzvedību un sniedz piemērotāko finanšu padomu.

Domājot par situāciju Latvijā, šāda smilšu kaste daudz straujāk attīstīties būtu palīdzējusi savstarpējo aizdevumu platformām, kas šodien sekmīgi konkurē un Latvijas vārdu nes jau Eiropas līmenī. Tomēr atcerēsimies, ka aptuveni pirms diviem gadiem, to darbības pirmsākumos, tieši regulējošās iestādes Latvijā bija būtisks attīstību kavējošs faktors. Mainot pieeju no “ja nezinām, tad aizliedzam” uz kopīgu sadarbību jaunu produktu radīšanā, Latvija spēs daudz ātrāk tuvināties Finanšu sektora attīstības plānā izvirzītajam mērķiem – stiprināt savas pozīcijas kā reģiona finanšu pakalpojumu centram. Vienlaikus gan jāsaprot, ka šāda smilšu kaste, kas ir formāls ietvars sadarbībai, nebūs burvju nūjiņa, kas vienā dienā atrisinās visas problēmas. Testējot jaunus produktus, uzņēmējiem ir jāspēj uzticēties regulatoram, ka sadarbība būs konsturktīva un balstīta uz abpusēju ieinteresētību. Šajā ziņā vēl liels darbs darāms, lai tuvinātu abas puses.