Attēls rakstam

FinTech regulējums: kad vairāk noved pie mazāk?

Publicēts laikrakstā Dienas Bizness  12.10.2017

Trijās Baltijas valstīs dzīvojošie nedaudz vairāk nekā seši miljoni iedzīvotāju veido vispārēji mazu tirgu, tādēļ uzņēmēji jau no pirmās dienas ir spiesti domāt globāli. Apveltītas ar ierobežotiem resursiem, bet lielu aizrautību attīstīties un veidot ietekmi – nav pārsteidzoši, ka šīs trīs valstis ir kļuvušas par uzlecošām zvaigznēm Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu sfērā.

Baltijas valstīs visstraujāk augošās finanšu tehnoloģiju jomas ir aizdevumi un maksājumi. FinTech 100 saraksts citu konkurējošo sarakstu vidū rāda, ka jaunu finanšu tehnoloģiju uzplaukums Baltijā ir pamanīts visā pasaulē: Lietuvas TransferGo un Revolut, Latvijas savstarpējo aizdevumu platforma Mintos un FinTech Creamfinance (Latvijā labāk pazīstams ar zīmoliem CreditOn un LadyLoan), kā arī Igaunijas TransferWise ir labākie Baltijas valstu FinTech panākumu stāstu piemēri. Vai inovācijas un regulējums var nostāties plecu pie pleca? Ir godīgi sacīt, ka finanšu pakalpojumu sabiedrība un regulatori visā pasaulē pēdējos gados ir saskārušies ar dažādiem satricinājumiem: tehnoloģiju attīstība ir sasniegusi visus uzņēmējdarbības aspektus. Finanšu tehnoloģijas ir vienas no tiem, liekot regulatoriem pārskatīt iespējamās juridiskās izmaiņas uzņēmumiem, kas piedāvā finanšu tehnoloģiju pakalpojumus. Bet vai regulatori ir gatavi augt, ieviest jauninājumus un mācīties tāpat kā uzņēmumi? Galu galā viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras FinTech uzņēmumi gan Eiropā, gan visā pasaulē, ir panākt regulējumu līmeni, kas nesagrauj konkrētu FinTech nišu attīstību. Eiropas Banku iestāde pilnībā apzinās šo situāciju un 4. augustā publicēja diskusiju dokumentu, kurā analizēta regulējošo izmaiņu nepieciešamība Eiropas FinTech sfērā. Kā regulējoša iestāde Eiropas Banka ir nolēmusi, ka tai ir jāīsteno pasākumi FinTech sfērā, tādēļ lūdz publiskus ieguldījumus un ieteikumus par nepieciešamo rīcību. Atzīt pārmaiņas un izpratnes trūkumu nav nepareizi, ja sabiedrība tiek aicināta uz diskusiju, kas būtu izdevīga visām iesaistītajām pusēm. 2018. gadā Eiropā tiks ieviestas trīs jaunas regulējošas direktīvas, kas ietekmēs FinTech dalībniekus. Jaunās regulējošās iniciatīvas stiprinās naudas atmazgāšanas novēršanas procedūras, nodrošinās augstāku datu aizsardzību un pavērs iespēju jauniem uzņēmējdarbības modeļiem saistībā ar norēķinu kontu pārvaldīšanu un tūlītējiem maksājumiem. Tā, piemēram, no sabiedrības viedokļa skatoties, jaunā sistēma nodrošinās tiesisko kontroli, lai novērstu, atklātu un ziņotu par naudas atmazgāšanas darbībām; tā dos FinTech klientiem tiesības pieprasīt “tikt aizmirstiem”; tā arī pavērs iespēju izmantot vienoto tirgu, kur patērētājiem būs plašāk pieejami gan banku, gan FinTech, gan vietējie, gan ārvalstu maksājumu pakalpojumi visā Eiropā. Tomēr, lai gan Eiropas Komisijas mērķis ir nodrošināt Eiropas finanšu nozares attīstību, īpašu «zaļo gaismu» dodot FinTech sektoram, jautājums paliek atklāts – vai Latvijas likumdevēji nepārcentīsies ar regulējuma striktāku pieņemšanu, nekā tas ir aprakstīts direktīvās, kas savukārt var būtiski kaitēt FinTech uzņēmumu attīstībai?

Daudzi jautājumi datu aizsardzības jomā joprojām ir neskaidri. Piemēram, iespējamā klientu datu dzēšana pēc pakalpojuma izmantošanas – vai tā neierobežos iespējas mākslīgā intelekta spējām prognozēt, analizēt un novērtēt klientu uzvedību nākotnē? Citiem vārdiem sakot, datu dzēšana lielos apjomos var nozīmēt, ka uzņēmumiem tiks ierobežota noteikta informācija un tie nevarēs padziļināti aprēķināt klienta maksātspēju un atmaksāšanas disciplīnu.

Ņemot vērā Eiropas reglamentējošo regulējumu fonu, rodas jautājums – vai vietējiem tiesību aktiem jābūt stingrākiem par ES tiesību aktiem un vai tiem būtu jāveicina vai drīzāk jāierobežo ekonomikas izaugsme? Galu galā finanšu pakalpojumiem ir nozīmīga loma Latvijas ekonomikā – 2016. gadā finanšu pakalpojumi veidoja 10 % no kopējā pakalpojumu eksporta apjoma, un pašlaik FinTech industrijas vērtība Latvijā tiek izteikta 732 miljonos eiro (pēc Statista Inc). Ir svarīgi saprast, ka FinTech ir viena no nozarēm, kas darbojas pāri valstu robežām, tādēļ, ņemot vērā spēcīgas ekonomikas scenāriju, ko FinTech stiprina gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, regulatoriem būtu jārada tāda vide un regulējums, kas būtu piemērots finanšu pakalpojumu uzņēmumiem. Papildus Eiropas Savienības pārskatītajai Maksājumu pakalpojumu direktīvai, kas stāsies spēkā 2018. gadā, Eiropas Komisija tikko ir uzsākusi publisku diskusiju par iespēju samazināt tiesību aktu prasības attiecībā uz FinTech nozari. Iespējams, izmaiņas novedīs pie tā, ka Londona zaudēs savu lomu kā Eiropas FinTech centrs. Un, lai ari, iespējams, ir pārāk optimistiski cerēt, ka Rīga pārspēs Londonu FinTech jomā, noteikti varam gaidīt, ka mūsu FinTech augs un kļūs vēl nozīmīgāks visā pasaulē. Tikai joprojām pastāv jautājums – vai regulatori ir gatavi iesaistīties dialogā ar uzņēmumiem, lai rastu risinājumus, kas sniegtu labumu ekonomikai?