Ierobežojot oficiālos aizdevējus, uzplauks nelegālais tirgus

Publicēts: 25.07.2018.

Nebanku aizdevēju tirgus jau šobrīd ir strikti regulēts, un jaunu ierobežojumu ieviešana veicinās nelegālā aizdevumu tirgus uzplaukumu.

Pirms dažiem gadiem, kad nebanku aizdevēju tirgū tika aktualizēts jautājums par jaunu ierobežojumu ieviešanu, savus pakalpojumus aktīvi sāka piedāvāt nelegālie aizdevēji, kuri nav saņēmuši licences no vietējā nebanku aizdevēju regulatora – PTAC, taču pakalpojumus sniedza, aizdodot naudu ar daudz augstākām procentu likmēm un neizdevīgākiem noteikumiem nekā vietējie spēlētāji. Tolaik PTAC noraidīja bažas, ka šādas kompānijas Latvijā piedāvā savus pakalpojumus, taču pētījuma dati liecina, ka tās aizdevumus piedāvā aizvien. Papildu ierobežojumi legālajiem aizdevējiem tikai veicinās šādu kompāniju aktivizēšanos tirgū, prognozē aizdevēji. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, secināts, ka kopumā 31% iedzīvotāju Latvijā saņem piedāvājumus aizņemties naudu nelegālajā tirgū; 16% saņem šādus piedāvājumus reizi nedēļā, 8% – reizi mēnesī, 4% – reizi pusgadā, bet 3% – reizi gadā. Attiecībā uz veidiem, kādos iedzīvotāji saņēmuši piedāvājumus aizņemties nelegālajā tirgū, lielākā daļa iedzīvotāju (67%) norādījuši, ka saņem tos ar e-pasta starpniecību. 16% iedzīvotāju saņēmuši tos ar sludinājuma starpniecību, 12% – pa telefonu, bet 8% – ārvalstu un vietējās interneta vietnēs, kuras darbojas Latvijā bez licences. Vairākums jeb 77% iedzīvotāju uzskata, ka valstij būtu jācīnās ar nelegālajiem kredītdevējiem, turpretī tikai 7% uzskata, ka valstij nevajadzētu ar tiem cīnīties. Publiskajā sektorā strādājošie visbiežāk (84%) spriež, ka valstij vajadzētu cīnīties ar nelegālajiem kredītdevējiem, turpretī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem visbiežāk (12%) uzskata, ka valstij nevajadzētu ar tiem cīnīties. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņšatgādina: “Ekonomikas pamatlikumi parāda – ja legālais tirgus tiek pārregulēts, veidojas nelegālais piedāvājums, un tas ir redzams dažādās nozarēs. Pētījuma centra SKDS dati par piedāvājumiem saņemt naudu nelegālajā tirgū ir satraucoši – ja katrs trešais iedzīvotājs atzīst, ka ir saņēmis šādu piedāvājumu, tad tas ir pietiekami liels apjoms Latvijas iedzīvotāju. Turklāt interesanti – saziņā ar potenciālajiem aizņēmējiem tiek izmantota tiešā komunikācija, tas ir, potenciālie klienti tiek uzrunāti ar e-pastu vai telefona starpniecību, kas nozīmē, ka jau šobrīd ir ļoti grūti novērtēt nelicencētas kreditēšanas apjomus Latvijā.” Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija un par nozari atbildīgais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šīs bažas noraida, jo uzskata, ka pārdomāti ierobežojumi automātiski nenozīmē pārregulāciju, tādēļ institūcijas šobrīd nesaskata riskus nelegālā tirgus attīstībai. Vienlaikus institūcijas atzīst, ka ir svarīgi sekot līdzi, lai nemazinātos konkurence starp licencētajiem kredītdevējiem (legālajā tirgū). Pašlaik nav apkopoti dati par nelegālo patērētāju kreditēšanu, tomēr no PTAC saņemtajām sūdzībām, kā arī veiktajām ikdienas uzraudzības darbībām PTAC neesot konstatējis, ka nelegālas kreditēšanas rezultātā patērētājiem tiktu nodarīts būtisks kaitējums. Ja patērētājs izmanto nelicencēta kreditētajā pakalpojumus, ir saskatāmi vairāki riski, kas var radīt patērētājam ievērojamus zaudējumus, tajā skaitā-pārmērīgi aizdevuma procenti, soda sankcijas un neprognozējamas parāda piedziņas metodes, nepietiekama patērētāja maksātspējas izvērtēšana u.c. negodīgas darbības attiecībā uz patērētāju, atzīst PTAC. Šķietami augstie rādītāji par iedzīvotāju saskaršanos ar nelegālu kreditētāju piedāvājumiem varētu būt skaidrojami ar vairākiem apstākļiem, DB skaidroja PTAC. Viens no tiem, ar ko saskaras arī PTAC speciālisti, ka tiek saņemti iedzīvotāju ziņojumi par it kā nelegāliem kreditētajiem, tomēr, izpētot apstākļus, parasti atklājas, ka tie ir kreditēšanas starpnieki, kas nav licencēti un kuriem nevajag darbības licenci, tomēr viņi piedāvā licencētu patērētāju kreditētāju pakalpojumus. Tāpat dažkārt patērētāji neatšķir patērētāju kreditētajā zīmola nosaukumu no juridiskas personas nosaukuma, tādējādi arī pieņemot, ka kredītu piedāvā nelicencēts kreditētājs, novērojuši PTAC eksperti.

Dažkārt patērētāji neapdomīgi uzticas kādam e-pasta vēstulē paustam solījumam, ka, pārskaitot zināmu naudas summu, pretī varēs saņemt vairāk līdzekļu, taču šis jautājums ir policijas rīcībā, kas ir kompetenta vērtēt krāpšanas gadījumus. Lai cīnītos ar šādiem kreditētajiem, PTAC izmanto dažādas metodes. Ja tiek konstatēta negodīga komercprakse un pieņemts lēmums, PTAC var vērsties pie domēna reģistra turētājiem, kā arī pie attiecīgā komersanta servera turētājiem, lai ierobežotu piekļuvi mājas lapai, var piemērot sodu līdz 100 tūkstošiem eiro un veikt citas darbības, lai ierobežotu konkrētā komersanta darbību.

Nelegālie lombardi – problēma

 

Runājot par jau gadiem sāpīgo problēmu – nelegālajiem lombardiem, PTAC pārstāvji skaidro, ka pēc sistemātiska darba vairāku gadu garumā, veicot dažādas uzraudzības darbības, kā arī izskatot administratīvas lietas, pašvaldības un valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka šajā jomā situācija ir uzlabojusies. Tajā pašā laikā uzņēmumu sniegtā informācija liecina, ka šāda problēma vēl aizvien pastāv.

Runājot par potenciālajām sekām, kas iestātos, ja nebanku aizdevēju tirgus tiktu pārregulēts, SIA ExpressCredit valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš uzskata, ka ir skaidrs, ka veidojas nelegālais tirgus, un Latvija līdzīgi incidenti jau ir notikuši. Piemēram, kad 2011. gadā tika ieviestas licences par patērētāju kreditēšanu, ļoti daudzi lombardu pakalpojumu sniedzēji turpināja darbību un nodarbojās ar slēptu kreditēšanu, nosaucot lombarda aizdevuma līgumu par atkaļ pirkuma līgumu, glabāšanas līgumu, komisijas līgumu, un šādas darbības ir novērojamas pat vēl šobrīd. Tāpat ir bijuši novēroti gadījumi, kad ir piedāvāti distances aizdevumi ar nelicencētu komersantu starpniecību. “Par visiem gadījumiem, ko zinājām, tieši vai caur asociācijām esam informējuši gan uzraugus, gan tiesībsargājošās institūcijas. Ja pastāv tik stingra regulācija, tiesībsargājošajām institūcijām vajadzētu veltīt ievērojamas pūles, lai neļautu tirgū darboties negodīgiem komersantiem,” uzskata kompānijas valdes loceklis.

Jāpastāv par savējiem

 

Ar nelegālajiem aizdevējiem cīnīties ir grūti, ņemot vērā, ka daudzas kompānijas strādā no ārzemēm un nepakļaujas vietējiem ierobežojumiem. Ņemot vērā šos faktorus, tās piedāvā patērētājam daudz neizdevīgākus nosacījumus nekā vietējie aizdevēji, tādējādi valsts ar pārmērīgu regulāciju panāk tieši to, pret ko cenšas cīnīties.

Arī pēc D. Ādmīdiņa domām, nelegālais tirgus var veidoties un kā viens no cēloņiem var būt pārregulēts legālais tirgus, viņš uzsver. “Valsts iekārtai vajadzētu rūpēties, lai varētu pastāvēt un attīstīties legālais tirgus, tad arī nelegāliem kreditēšanas uzņēmumiem nebūs pamata darboties. Tāpat valstij būtu jānodrošina augsta tiesiskā paļāvība, kas nozīmē, ka jebkādu regulējumu ieviešanas gadījumā tie ir jāievieš, pietiekamu laiku iepriekš brīdinot, un ar nozari tie ir jāizdiskutē. Šī ir joma, kurā Latvijā ir ļoti lielas problēmas,” atzīst eksperts. Tajā pašā laikā pret neatļautu un konkurenci kropļojošu darbību būtu jāvēršas ļoti stingri. Viņš arī ar nožēlu pauž, ka spēcīgu atbalstu cīņā ar nelegālajiem lombardiem legālie tirgus dalībnieki īsti nav saņēmuši. Nelegālā tirgū patērētājs visdrīzāk saņem sliktāku pakalpojumu un nav aizsargāts, ja patērētāja intereses nav ievērotas, bet, manuprāt, jārunā būtu ne tikai par apdraudējumu patērētājam. Apdraudējums no tā rodas komersantiem un sabiedrībai kopumā, jo netiek nomaksāti arī nodokli. Efektīvākais instruments, lai neveidotos nelegālais kreditēšanas tirgus, pēc LAFPA vadītāja domām, ir iedzīvotājiem pieejama patēriņa kreditēšana. Tas nozīmē, ka valstij ir jāveido tāds regulējums, kas, no vienas puses, pasargā patērētāju, bet, no otras puses, nodrošina iespēju legālam, regulētam biznesam attīstīties. Ja domā par patērētāju aizsardzības pasākumiem, nozares ieskatā, uzraugošām iestādēm un politikas plānotājiem daudz vairāk būtu jāstrādā ar finanšu pratības jautājumiem. Ir svarīgi, lai iedzīvotāji spētu orientēties dažādos finanšu produktos, lai spētu novērtēt, kāds aizdevums konkrētā dzīves situācijā ir nepieciešams, uzsver G. Āboltiņš. “Patērētāju tiesību aizsardzības centrs gan šobrīd izglītošanas vietā izvēlējies informēt patērētāju ar saukļiem “aizņemties ir slikti”. Šādu pieeju ir grūti nosaukt par iedzīvotāju izglītošanu,” viņš atzīst. Ar nelegālo kreditēšanu cīnīties ir ļoti dārgi un sarežģīti, jo nelegālais kreditētājs nepakļaujas uzraugam, tas nozīmē, ka patērētājs nav pasargāts no pārmērīgiem procentiem, līgumsodiem un nav skaidrs, kādas metodes tiek izmantotas parādu piedziņā, ja patērētājs noteiktajā laikā nespēj aizņemto naudu atdot. Tāpat redzams dažādos sludinājumos, ka ķīlas vietā tiek dota pase vai telefoni, kas tālāk var tikt ļaunprātīgi izmantoti krāpniecisku darbību nolūkos. Ir svarīgi, lai likumdevējs, strādājot pie normatīvā regulējumu, šos aspektus ņemtu vērā, atgādina nozares pārstāvis.

Līdzīgi raksti

Mazas summas bankās neaizņemas

03.09.2018.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš stāsta, ka asociācijas pasūtītais patēriņa kreditēšanas pētījums, ko veica pētījumu centrs SKDS, liecina - iedzīvotāji izmanto gan banku, gan arī nebanku aizdevēju izsniegtos patēriņa kredītus.

Patērētājs zina, cik maksā par nebanku aizdevumiem

25.07.2018.

Nebanku aizdevēji, izsniedzot kredītu, piemērotajā procentu likmē iekļauj visas ar aizdevuma izsniegšanu saistītās izmaksas pretstatā bankām, kuras vēl papildus iekasē dažādas komisijas maksas par kredīta izsniegšanu.

Procentu likmes nebanku sektorā ir samērīgas

25.07.2018.

Latvijas nebanku sektora izsniegto aizdevumu likmes ir samērīgas gan pret pakalpojumu cenām kreditēšanas nozarē, gan salīdzinot ar citām valstīm.