Eiropas tirgos iestājas briedums — iespēja Latvijai

Publicēts: 24.05.2018.

Gaidāms Eiropas alternatīvo aizdevumu tirgus attīstības izrāviens. Savstarpējo aizdevumu pakalpojuma sniedzējs Robo.cash uzskata, ka Latvijā balstītās platformas šo procesu ievērojami veicina.

Kontinentālā Eiropa cenšas panākt Albionu

Eiropa ir tiešsaistes aizdevumu aizsācēja un savu ietekmīgo pozīciju joprojām saglabā. Eiropas tirgus atrodas uzreiz aiz ASV un Ķīnas tirgiem, apjoma ziņā ieņemot trešo vietu pasaulē. Pamatā tā augsto vietu nosaka Lielbritānijas aizdevumu platformas. Saskaņā ar KPMG Baltics, to kopējie aizdevumi, kas 2015. gadā tika lēsti līdz € 4 miljardu apmērā, bija četras reizes lielāki nekā visā kontinentālajā Eiropā kopā.

Tomēr Lielbritānijas savstarpējo jeb P2P finanšu tehnoloģiju tirgus izaugsme palēninās. Kā ziņo Kembridžas Alternatīvo finanšu centrs (CCAF), vietējās platformas 2016. gadā veidoja 73 % (€ 5,6 miljardi) Eiropas savstarpējo aizdevumu tirgus, savukārt gadu iepriekš to tirgus daļa bija 81 %. Izaugsme, protams, turpinās, kā nekā P2PFA Nacionālā asociācija jau ziņoja par 2017. gadā veiktiem savstarpējo aizdevumu darījumiem £ 8 miljardu apmērā. Tomēr ir acīmredzams, ka sektors arvien vairāk saskaras ar nobriešanas posma blakusefektiem. Tirgū turpina notikt konsolidēšanās: četri lielākie tā dalībnieki veido 2/3 minētā apjoma. Investori raizējas par nepietiekamu augsta ienesīguma aktīvu daudzumu. Savukārt privāto investīciju ieplūšanu ierobežo gados jaunu britu intereses par alternatīviem finanšu darījumiem samazināšanās un tendence arvien biežāk parādīties shēmām, kuru saistības netiek izpildītas (gan aizdevumi, gan platformas), vai pat krāpnieciskām shēmām.

Turklāt arī Brexit arī rada iemeslu pamatoti šaubīties par Apvienotās Karalistes un Eiropas finanšu un alternatīvo aizdevumu tirgu spēju saglabāt vadošo lomu. Izpratne par nepieciešamību izveidot vienotu pārvaldības apgabalu un panākt noteiktus uzlabojumus šajā jomā rodas bez Apvienotās Karalistes tiešas iesaistes, ievērojami ietekmējot vietējā savstarpējo aizdevumu tirgus konkurēt spēju.

Skatoties šādā kontekstā, kontinentālajā Eiropā balstītās platformas šobrīd šķiet daudzsološākas, un uzskatu atbalsta arī dažu speciālistu personīgie viedokļi un vispārīgas tirgus izpētes. Precīzāk, tiek paredzēts, ka Eiropas (neiekļaujot Apvienoto Karalisti) alternatīvo aizdevumu tirgus palielināsies par 73 %, sasniedzot € 2,8 miljardu apmēru. Pastāv uzskats, ka tas ļaus Eiropas kontinentālajai daļai kļūt par savstarpējo aizdevumu tirgus attīstības līderi arī globālā mērogā.

Baltijas finanšu tehnoloģiju tirgus kļūst pamanāms

KPMG Baltics analītiķi norāda, ka kontinentālajā Eiropā alternatīvo aizdevumu jomā pašlaik vadībā ir Francijas tirgus, tam cieši seko Vācijas tirgus. Attiecībā uz patērētāju savstarpējiem aizdevumiem abu valstu tirgi ir gandrīz vienlīdz lieli, abos ir arī izteikti tirgus līderi, piemēram, Younited Credit un Auxmoney, kā arī pilnvērtīgi specifiskie nacionālie tiesību akti.

Tomēr tirgus izaugsmes ātrums gan Francijā, gan Vācijā ievērojami krītas. Šī tendence līdzinās tam, kas notiek Lielbritānijā, un ir saistīta ar nobriešanu un tās sekām: tirgus konsolidēšanās, augstu investīciju likmju trūkums un augošs regulatīvais spiediens.

Kopumā skatoties, arī citās Rietumeiropas valstīs, piemēram, Nīderlandē, Spānijā, Itālijā, Dānijā, Zviedrijā utt., aug P2P aizdevumu popularitāte, tomēr tendence nav izteikta. Savukārt Austrumeiropas tirgus, kurā ietilpst Gruzija, Polija un Krievija, saglabā daudzsološa reģiona statusu, jo tajā, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, ir neattīstīti tiesību akti, ierobežota vai mērena vietējo platformu pieredze.

Tikmēr viduspozīciju starp esošajiem tirgus līderiem un daudzsološajām valstīm uzskatāmi ieņem Baltijas reģions ar Latviju priekšgalā. Saskaņā ar KPMG Baltics datiem Latvijā novērota visaugstākā izaugsmes dinamika, 2016. gada 1. līdz3. ceturkšņa P2P aizdevumu tirgus apjomam paceļot to trešajā vietā kontinentālajā Eiropā. Kaut arī CCAF gala dati par 2016. gadu nesakrīt ar minētajiem rādītājiem, tie tomēr parādīja vēl vienu būtisku Baltijas savstarpējo aizdevumu tirgus īpatnību. Neskatoties uz zemāku reģistrēto iznākumu, pārrēķinot to uz vienu personu, visas trīs Baltijas valstis stabili nokļūst starp kontinentālās Eiropas desmit līderiem. Tomēr šķiet, ka Kembridžas Universitātes centrs nav pieskaitījis būtisku Baltijas finanšu tehnoloģiju tirgus daļu. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija ziņoja par 2016. gadā P2P aizdevumiem piesaistītiem € 198 miljoniem investīciju (€ 486 miljoni 2017. gadā), savukārt CCAF, norādījis tikai € 27,2 miljonus.

Tomēr, neskatoties uz atšķirīgo metodiku, nav šaubu, ka Baltijas valstu reģions, it īpaši Latvija, arvien vairāk tiek redzēts kā potenciālais Eiropas alternatīvo finanšu pakalpojumu centrs. To veicina:

  • progresīvie, uzņēmējdarbībai pievilcīgie likumu akti;
  • augošais jebkuram Eiropas investoram atvērtu platformu skaits un labākās P2P prakses, piemēram, atpirkšanas garantijas, ieviešana;
  • ērtā, starpniecībai piemērotā pozīcija, kas platformām ļauj efektīvi strādāt Austrumeiropas tirgū (piem., lai piesaistītu augsta ienesīguma investīcijas no NVS valstīs izsniegtajiem īstermiņa aizdevumiem) un Rietumeiropā (piem., lai piedalītos starptautiskos ES projektos un sniegtu pakalpojumus Apvienotajā Karalistē);
  • augsti attīstītā un strauji augošā finanšu tehnoloģiju infrastruktūra kopumā (Statista.com norāda, ka paredzamais finanšu tehnoloģiju jomas darījumu apmērs 2018. gadā būs $ 1,11 miljardu, savukārt 2022. gadā — $ 2,11 miljardu).

Ņemot vērā objektīvās grūtības, ar ko šobrīd saskaras Lielbritānijas savstarpējo aizdevumu tirgus un kas daļēji raksturīgas arī Vācijas un Francijas tirgiem, norādītie punkti ļauj paredzēt, ka aplēsēs par Eiropas alternatīvo aizdevumu tirgus attīstības izaugsmi visticamāk uzsvars pārcelsies uz Baltijas valstīm, īpaši Latviju. Turklāt pirmie signāli, ka šī vidēja termiņa tendence kļūs par ilgtermiņa tendenci, visticamāk būs redzami jau šogad.

Līdzīgi raksti

Mazas summas bankās neaizņemas

03.09.2018.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš stāsta, ka asociācijas pasūtītais patēriņa kreditēšanas pētījums, ko veica pētījumu centrs SKDS, liecina - iedzīvotāji izmanto gan banku, gan arī nebanku aizdevēju izsniegtos patēriņa kredītus.

Patērētājs zina, cik maksā par nebanku aizdevumiem

25.07.2018.

Nebanku aizdevēji, izsniedzot kredītu, piemērotajā procentu likmē iekļauj visas ar aizdevuma izsniegšanu saistītās izmaksas pretstatā bankām, kuras vēl papildus iekasē dažādas komisijas maksas par kredīta izsniegšanu.

Ierobežojot oficiālos aizdevējus, uzplauks nelegālais tirgus

25.07.2018.

Nebanku aizdevēju tirgus jau šobrīd ir strikti regulēts, un jaunu ierobežojumu ieviešana veicinās nelegālā aizdevumu tirgus uzplaukumu.