Attēls rakstam

Ar labas prakses kodeksu nebanku kredītdevēji pilnveido praksi klientu maksātspējas vērtēšanai

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem. Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs.

Piektdien, 20. aprīlī, kodeksam pievienojās un to parakstīja nebanku kreditēšanas nozares tirgus līderi – AS “4finance”, SIA “Creamfinance Latvia”, kā arī SIA “ExpressCredit”.

Labas prakses kodeksu izstrādāja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam, kas paredz profesionālajām biedrībām tiesības izstrādāt nozares kodeksu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai. Parakstot kodeksu, tas kļūst saistošs uzņēmumiem, kas pievienojušies kodeksam.

“Aicinām arī citus nozares uzņēmumus, tai skaitā tos, kuri nav asociācijas biedri, pievienoties šim kodeksam, lai nodrošinātu godīgu komercpraksi, vērtējot klientu maksātspēju,” uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Nozares kodekss paredz, ka īstermiņa aizdevumiem no 0 EUR līdz minimālajai algai kredītdevējs pieprasa no patērētāja nepieciešamo informāciju un veic tās neatkarīgu pārbaudi, piemēram, par parādsaistībām, līdzšinējo sadarbību u.c. Kredītam, kas ir vienāds ar valstī noteikto minimālo algu līdz 25 valstī noteiktajām minimālajām algām, kredīta devējs pieprasa patērētājam ienākumu pārskatu (izziņu). Savukārt kredītam, kas lielāks par 25 valstī noteiktām minimālām mēneša darba algām, kredīta devējs pieprasa Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu.

Līdzīgi riska sliekšņi noteikti arī aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir ilgāks par trim mēnešiem. Kredītam ar mēneša kredītmaksājumu no 0 euro līdz 20% no valstī noteiktās minimālās darba algas tiek prasīta informācija no patērētāja un veikta neatkarīga iegūtās informācijas pārbaude. Gadījumā, ja ar šādu mēneša kredītmaksājumu kredīta summa ir vai pārsniedz 150% no valstī noteiktās minimālās darba algas, kredītdevējs pieprasa ienākuma pārskatu. Šāda prakse tiek piemērota arī tad, ja kredīta mēneša maksājums pārsniedz 20% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. 

Uzņēmumi, kas būs pievienojušies labas prakses kodeksam, kredītus neizsniegs 18 un 19 gadus vecām personām. Saskaņā ar kodeksu aizdevumus neizsniegs arī personām, kurām ir aktīvs maksātnespējas process vai, ja patērētājs iekļāvis sevi Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu kredītu lieguma sarakstā vai izmanto asociācijas vidutāja pakalpojumu pakāpeniskai parādu atmaksai. Tāpat aizdevumu neizsniegs, ja kredīta ņēmējam pēc kredīta devējam zināmo kredītmaksājumu segšanas ikdienas izdevumiem nepaliek finanšu līdzekļi vismaz divkārša garantētā minimālā ienākuma līmeņa valstī (GMI) apmērā.

Labas prakses kodekss nosaka arī virkni citu jautājumu: kredītriska pārvaldīšanas procedūras, kredīta piešķiršanas vispārīgos noteikumus, patērētāja finansiālo analīzi un lēmuma pieņemšanu par kredīta piešķiršanu vai atteikšanu, kā arī patērētāju kredītu administrēšanu.

Vairāk par kodeksu: šeit.